Ziemassvētki Itālijā: Tradīcijas un Atšķirības no Latvijas

Itālijā Ziemassvētku svinības nenoslēdzas 25. decembrī, kā pierasts Latvijā, bet turpinās līdz 6. janvārim, kad bērni saņem otru dāvanu kārtu no Befanas — raganas izskatā tēla, kas Latvijas tradīcijās nemaz nepastāv. Svētku laiks Itālijā arī sākas agrāk un ietver vairākus atsevišķus datumus, kuriem Latvijā nav tiešas paralēles.

Svētku sezonas sākums Itālijā

Itālijā Ziemassvētku noskaņa pilsētās parādās jau decembra pirmajās dienās, un daudzviet to iezīmē 8. decembris — Bezvainīgās ieņemšanas diena, kas ir valsts svētku diena un tradicionāli brīdis, kad tiek uzstādīta pirmā eglīte vai dekorācijas logos. Latvijā šāda fiksēta, visā valstī vienota svētku sezonas sākuma diena nepastāv — dekorācijas parādās pakāpeniski, bez konkrēta, visiem zināma datuma, un tas pats attiecas uz pilsētu svētku izgaismojumu.

Svētā Lūcija dienvidos

Dažos Itālijas reģionos, īpaši Sicīlijā, 13. decembris — Svētās Lūcijas diena — ir sava mazā svētku tradīcija ar īpašiem ēdieniem un vietējām paražām, kas nav pazīstama pārējā Itālijā tādā pašā mērā, nemaz nerunājot par Latviju. Šī reģionālā atšķirība pati par sevi ir noderīga zināšana ceļotājam — Itālijas svētku tradīcijas nav vienādas visā valstī, un tas, ko redz Milānā, var atšķirties no tā, ko redz Palermo vai Katānijā.

Presepe — silīte kā svētku centrs

Kur Latvijā svētku simbols galvenokārt ir eglīte, Itālijā līdzvērtīgi vai pat svarīgāka loma ir presepe — Kristus piedzimšanas silītei ar figūrām, ko bieži izstāda baznīcās, laukumos un arī mājās. Neapole ir īpaši pazīstama ar amatnieku veidotām, sarežģītām presepe figūrām, un to apskate pirms Ziemassvētkiem pati par sevi ir kļuvusi par tūristu piesaistes punktu, ar veselu ielu, kas gada garumā tirgo tikai šīs figūras.

Svētku vakarēdiens un datums

Itāļu ģimenēs galvenā svētku mājas maltīte tradicionāli notiek 24. decembra vakarā, līdzīgi kā Latvijā, taču ēdienkarte atšķiras pēc reģiona — piekrastes apgabalos dominē zivis un jūras veltes, nevis gaļa, kas ir ierastāka Latvijas svētku galdā. 25. decembris Itālijā ir ģimenes pusdienu diena, nevis galvenais dāvanu vakars, kā tas Latvijā parasti tiek uzskatīts par 24. decembra vakaru.

Befana un 6. janvāris

Viena no lielākajām atšķirībām no Latvijas tradīcijas ir Befana — labsirdīga raganas izskatā figūra, kas pēc itāļu tradīcijas 6. janvāra naktī atnes otru dāvanu kārtu bērniem, aizpildot zeķes pie kamīna. Latvijā šāda otrā, atsevišķā dāvanu diena nepastāv, un svētku dāvanu cikls parasti noslēdzas ar 24. vai 25. decembri, tāpēc Befana ceļotājam no Latvijas bieži ir pirmā reize, kad par šo tradīciju dzird vispār.

Latvijas un Itālijas svētku atšķirības īsumā

Tradīcija	Latvijā	Itālijā
Galvenais svētku vakars	24. decembris	24. decembris, bet svinības turpinās
Galvenais simbols	Eglīte	Presepe (silīte) un eglīte
Otrā dāvanu diena	Nav	6. janvāris (Befana)
Svētku sezonas garums	Līdz Jaungada naktij	Līdz 6. janvārim

26. decembris — diena, kuras Latvijā nav

Itālijā 26. decembris ir atsevišķa valsts svētku diena — Santo Stefano diena —, kad lielākā daļa veikalu un biroju ir slēgti tāpat kā Ziemassvētkos, un ģimenes parasti pavada dienu mierīgi, bieži apmeklējot radiniekus, kas svētku vakarā netika redzēti. Latvijā šāda atsevišķa, ar savu vārdu un nosaukumu saistīta otrā svētku diena nepastāv — 26. decembris ir parasta darba diena, ja tas nesakrīt ar nedēļas nogali.

Pilsētu dekorācijas un svētku tirdziņi

Lielās Itālijas pilsētas — Roma, Milāna, Florence, Turīna — katru gadu rīko svētku tirdziņus un izgaismo galvenās ielas un laukumus, un šo dekoru skatīšanās vakaros ir kļuvusi par savu ceļojuma mērķi daudziem ziemas apmeklētājiem. Atšķirībā no daudzām Ziemeļeiropas pilsētām, kur tirdziņi aizveras tūlīt pēc Ziemassvētkiem, Itālijā svētku noskaņa un dekorācijas parasti turpinās līdz 6. janvārim, kas nozīmē ilgāku logu, kad ceļojums sakrīt ar svētku atmosfēru.

Reģionālās atšķirības Itālijas iekšienē

Itālija ir valsts ar izteiktām reģionālām atšķirībām, un tas attiecas arī uz svētku paražām — dienvidu reģionu tradīcijas, īpaši Sicīlijā un Kampānijā, atšķiras no ziemeļu, alpīnā stilā ietekmētajām paražām Ziemeļitālijā, kur svētku tirdziņi bieži iekļauj vācu vai austriešu ietekmētas tradīcijas. Ceļotājam, kas salīdzina pieredzi ar citu ceļotāju stāstiem internetā, vērts atcerēties, ka “Itālijas Ziemassvētki” nav viena, vienota tradīcija visā valstī.

Ceļojot uz Itāliju svētku laikā

Svētku nedēļas un janvāra pirmās dienas ir viens no noslogotākajiem ceļošanas periodiem, un lidojumi, kā arī vilcienu biļetes reģionu iekšienē, jārezervē ievērojami iepriekš. Tas pats attiecas uz naktsmītnēm populārās pilsētās — Romā un Florencē īpaši —, kur svētku nedēļas pieprasījums būtiski pārsniedz citu ziemas mēnešu līmeni, un pēdējā brīža izvēle bieži nozīmē dārgāku un tālāku naktsmītni. Vērts arī paturēt prātā, ka pati 25. un 26. decembris, kā arī 1. janvāris, Itālijā ir dienas, kad lielākā daļa veikalu un daudzi restorāni ir slēgti, tāpēc ēdināšanu un pirkumus šajās dienās vērts ieplānot iepriekš, nevis paļauties, ka kaut kas būs atvērts pēdējā brīdī.

Savienojums, kad ģimene mājās gaida zvanu

Svētku laikā sazināšanās ar mājās paliekošo ģimeni ir svarīgāka nekā citā ceļojuma laikā — video zvans tieši Ziemassvētku vakarā ir kas, ko daudzi ceļotāji plāno iepriekš. Latvijas operatora viesabonēšana Itālijā strādā bez papildu maksas, bet, ja svētku nedēļā plānojat ilgāku video zvanu vai atrodaties mazā pilsētā ar vājāku tīkla pārklājumu, papildu eSIM var būt noderīga rezerve — uzstādīšana aprakstīta iPhone rokasgrāmatā.

Kopsavilkumā

Itālijas Ziemassvētki ilgst garāk nekā Latvijas svētku periods un ietver savus, atsevišķus tēlus un datumus — no Svētās Lūcijas dienvidos līdz Befanai 6. janvārī. Šīs atšķirības ir tieši tas, kas padara svētku ceļojumu uz Itāliju interesantu, nevis vienkārši “tādu pašu Ziemassvētku” citā klimatā. Plānu klāsts un savienojuma iespējas apskatāmas cenu lapā, biežāk uzdotie jautājumi — BUJ lapā, un, ja ceļojums turpinās uz galvaspilsētu, noderēs arī Romas trīs dienu plānošanas raksts.